Dabas aizsardzības pārvalde ir sagatavojusi skaidrojošu materiālu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, Natura 2000 teritorijas, dabas lieguma “Lubāna mitrājs” (turpmāk – dabas liegums) zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem un apkārtnes iedzīvotājiem par dabas lieguma dabas aizsardzības plāna 2023.-2035. gadam (turpmāk – Plāns) sabiedrisko apspriežu laikā (2023. gada 9.janvāris līdz 8.februāris) saņemtajiem galvenajiem iebildumiem un priekšlikumiem, kā arī izmaiņām, kas veiktas izstrādātajā dokumentā.
Plāna izstrādāšanas un sabiedriskās apspriešanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumi Nr. 686 “Noteikumi par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dabas aizsardzības plāna satura un izstrādes kārtību”. Tādēļ Plānā tiek iekļauti priekšlikumi apsaimniekošanas pasākumiem, kuru īstenošana nepieciešama, lai veicinātu dabas vērtību saglabāšanu, kā arī priekšlikumi izmaiņām dabas lieguma individuālajos aizsardzības un izmantošanas noteikumos (turpmāk – MK noteikumos), dabas lieguma funkcionālajam zonējumam un robežu maiņai, kas nepieciešami, lai veicinātu sugu un biotopu aizsardzību.
Lai arī par atsevišķiem jautājumiem sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti ļoti pretrunīgi priekšlikumi, Plāna izstrādātājs ir izvērtējis iesniegtos priekšlikumus un iespēju robežās precizējis Plānu atbilstoši sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un pašvaldību viedokļiem, cenšoties rasts līdzsvaru starp dažādām interesēm. Pēc sabiedriskās apspriešanas precizētais Plāns ir iesniegts pašvaldībām atzinumu sniegšanai.
Tabulā apkopoti būtiskākie sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi, komentāri un iebildumi, kā arī Plānā ietvertie priekšlikumi:
| Plānā ietvertie priekšlikumi un iedzīvotāju un pašvaldību priekšlikumi | Plāna redakcija pēc sabiedriskās apspriedes |
| Sākotnējā Plāna redakcijā tika ietverts priekšlikums dabas lieguma teritorijā iekļaut papildu zemes vienības mežu un zālāju biotopu aizsardzībai, tai skaitā privāto zemes īpašnieku zemes vienības Balvu novada Lazdukalna un Bērzpils pagastā, par ko saņemts liels skaits iebildumu no zemes īpašniekiem. | Izvērtējot pašvaldību un zemes īpašnieku sniegtos viedokļus, aktualizētajā Plāna redakcijā netiek paredzēts paplašināt dabas liegumu, tajā ietverot Balvu novada Lazdukalna un Bērzpils pagastu zemes vienības, kas atrodas privātpersonu īpašumā. Plānā pārskatīti un saglabāti priekšlikumi par dabas lieguma paplašinājumiem un tie attiecas uz A/S “Latvijas valsts meži” pārvaldībā esošām mežu zemēm (galvenokārt skarot esošo mikroliegumu teritorijas). |
| Sākotnējā Plāna redakcijā tika ietverts priekšlikums pazemināt Lubāna ezera ūdens līmeni, lai uzlabotu apstākļus ūdensputniem. Kā otrs priekšlikums, par kuru iebilda liela sabiedrības daļa, Plānā tika ietverts priekšlikums neuzturēt Lubāna ezera Austrumu dambi | Pilnveidotajā Plāna redakcijā netiek paredzēts mainīt Lubāna ezera ūdens līmeni, taču nepieciešams uzlabot sadarbību starp pašvaldībām, Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, lai ūdens līmeņa regulēšana notiktu pārdomāti un neradot konfliktsituācijas. Plānā nav paredzēta Austrumu dambja nojaukšana vai atstāšana sagrūšanai. |
| Sākotnējā Plāna redakcija piedāvāja veikt izmaiņas dabas lieguma MK noteikumos, nosakot aizliegumu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu, kā arī medību vietā atrasties ar svinu saturošiem šāviņiem. Sabiedriskās apspriešanas laikā tika saņemti iebildumi no iedzīvotājiem un medniekiem par ierosinājumu veikt izmaiņas dabas lieguma MK noteikumos, aizliedzot dzinējmedības un vilka un baltā zaķa medības dabas lieguma regulējamā režīma zonā. Tai pat laikā no nevalstiskajām organizācijām un atsevišķām privātpersonām tika saņemti arī citi priekšlikumi, tai skaitā rosinot aizliegt dzinējmedības un putnu medības. | Plāna gala redakcijā priekšlikums par svina munīcijas izmantošanu precizēts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktu regulējumam attiecībā uz svina munīcijas izmantošanu, kas stājies spēkā 2023. gada 15. februārī, paredzot, ka dabas lieguma teritorijā būtu rosināms aizliegt medībās lietot svinu saturošas skrotis, kā arī medību vietā atrasties ar svinu saturošām skrotīm. Savukārt attiecībā uz medībām priekšlikums precizēts, paredzot, ka dabas lieguma regulējamā režīma zonā pieļaujamas medības ar dzinējiem vai medības ar traucēšanu ne biežāk kā divas reizes vienā mastā kalendāra mēnesī, izņemot gadījumus, ja ir konstatēti būtiski medījamo dzīvnieku nodarīti postījumi, kā arī izņemot baltā zaķa medības. |
| Plāna sākotnējā redakcija paredzēja izmaiņas arī funkcionālajā zonējumā, tai skaitā attiecībā uz sezonāliem liegumiem. Sabiedriskās apspriešanas laikā izteikti dažādi komentāri, jautājumi un iebildumi par sezonas liegumiem – gan esošajiem, gan no jauna ierosinātajiem, tai skaitā Maltas grīvā. | Plāns precizēts, tai skaitā kartogrāfiski precizēta ierosinātā Vecmaltas grīvas lieguma zona. Piedāvātas arī citas izmaiņas MK noteikumos, ņemot vērā jau esošos ierobežojumus, ko nosaka citi normatīvie akti. Piemēram, MK 2007. gada 2. maija noteikumi Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” jau šobrīd aizliedz zvejot un iegūt jebkādas sugas zivis visās ūdenstilpēs, izņemot zveju zinātniskai izpētei un citos īpašos nolūkos ar zivju tīkliem no 1. marta līdz 15. jūnijam. Papildus ar šiem noteikumiem no 15. marta līdz 15. aprīlim aizliegts zvejot Lubāna ezerā, kā arī no 1. oktobra līdz 15. martam Lubāna ezerā Ziemeļu dambim piegulošajā daļā no Rēzeknes upes ietekas līdz dambja pagriezienam 1 400 m gar krastu un 600 m no krasta ezerā. Savukārt saskaņā ar MK 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” no 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos. Attiecīgi, lai salāgotu tiesību normas, tiek piedāvāts precizēt termiņus, kādā ierobežota uzturēšanās un zvejas un makšķerēšanas ierobežojumi Lubāna ezerā, rosinot MK noteikumos noteikt, ka dabas lieguma zonā no 1. marta līdz 30. jūnijam aizliegts makšķerēt no laivas. Savukārt, tā kā kaiju koloniju ligzdošanas vietas ir mainīgas un citos normatīvajos aktos noteiktie terminētie ierobežojumi tīklu un murdu lietošanai jau daļēji novērš iespējamo traucējumu kaiju kolonijām, ierobežojumi, kādā attālumā un termiņos aizliegts makšķerēt un zvejot to tuvumā, būtu dzēšami. Arī ierobežojumi īpaši aizsargājamo plēsīgo putnu barošanās perioda aizsardzībai Kvāpānu dīķos nav jāsaglabā, jo ornitofaunas datu novērojumi neliecina par šāda ierobežojuma saglabāšanas nepieciešamību. Plānā arī ietverts priekšlikums veikt izmaiņas MK noteikumos, paredzot, ka aizliegts no 1. marta līdz 30. aprīlim atrasties Lubāna ezerā un pārvietoties tajā ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot pārvietošanos teritorijas apsaimniekošanai, uzraudzībai un aizsardzības režīma ievērošanas kontrolei, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem (šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz, ka ierobežojums ir no 1. marta līdz 15. jūnijam). Attiecībā uz sezonas liegumiem piedāvāti priekšlikumi šādiem sezonas liegumiem: lai nodrošinātu netraucētu reto dienas plēsīgo putnu un purva putnu ligzdošanu, sezonas lieguma teritoriju Nr. 1 (Salas purvs) noteikt no 1. februāra līdz 31. jūlijam (šobrīd spēkā esošais regulējums līdz 30. jūnijam);lai nodrošinātu netraucētu ūdensputnu ligzdošanu un spalvu mešanu, saglabāt esošo teritoriju un termiņu – sezonas lieguma teritorija Nr. 2 (Gomelis) noteikta no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam;lai nodrošinātu netraucētu reto dienas plēsīgo putnu un purva putnu ligzdošanu, sezonas lieguma teritoriju Nr. 3 (Bērzpils purvs) tiek rosināts noteikt no jauna, paredzot ierobežojumu termiņu no 1. februāra līdz 31. jūlijam;lai nodrošinātu netraucētu reto dienas plēsīgo putnu un purva putnu ligzdošanu, sezonas lieguma teritorija Nr. 4 (Vecmaltas grīva un Īdeņas purvs) tiek noteikta no 1. februāra līdz 31. jūlijam. Ieteiktās robežas Vecmaltas grīvas liegumam ir kartogrāfiski precizētas, lai saglabātos iespēja iebraukt ar laivām Lubāna ezerā no dambja esošā laivu iebraukšanas vietā; tiek rosināts atcelt sezonas liegumu Bargajam sēklim, jo pie pašreizējā ūdens līmeņa regulējuma, tas ir zaudējis savu nozīmi kā putniem svarīga vieta. |
| Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti iedzīvotāju priekšlikumi atcelt Lubānas ezerā un dabas liegumā esošajās upēs noteiktos esošos ierobežojumus pārvietoties ar motorizētiem ūdens transportlīdzekļiem un ierobežojumus motoru zirgspēkiem, vai izvērtēt un pa Iču un Aivieksti atļaut makšķerniekiem pārvietoties ar 5 zirguspēku iekšdedzes dzinējiem. | Plāna pilnveidotajā redakcijā MK noteikumos rosināts veikt izmaiņas, paredzot, ka dabas lieguma dabas parka zonā aizliegts pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izmantojot iekšdedzes dzinēju, izņemot no 1. maija līdz 1. martam pārvietošanos Lubāna ezerā un Rēzeknes upē, izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 7,46 kW un no 16. maija līdz 1. martam – pārvietošanos Aiviekstē un Ičā izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 3,73 kW (šobrīd spēkā esošais regulējums pieļauj izņēmumu periodā no 16. jūnija līdz 1. martam, atļaujot pārvietošanos Lubāna ezerā un Rēzeknes upē, un no 21. jūnija līdz 15. martam Aiviekstē (kadastra Nr. 70580060034), izmantojot iekšdedzes dzinējus, kuru jauda nepārsniedz 7,46 kW). Sezonālais ierobežojums kuģošanai ar iekšdedzes dzinējiem Aiviekstē un Ičā noteikts tikai ūdensputnu ligzdošanas laikā. Savukārt attiecībā uz Lubāna ezeru terminētais ierobežojums noteikts, lai būtu saskaņā ar Zvejniecību un makšķerēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. |
| Sabiedriskās apspriešanas laikā saņemti vairāki priekšlikumi par nepieciešamību risināt jautājumus, kas saistīti ar pārvietošanos pa ledu uz Lubāna ezera. | Rosināts MK noteikumos ietvert jaunu punktu, lai sakārtotu transportlīdzekļu drošu izmantošanu uz ledus. Priekšlikums paredz, ka pa Lubāna ezeru būtu atļauts pārvietoties pa ledu periodā no 1. decembra līdz 1. martam, ja vien pašvaldības ar saistošajiem noteikumiem nav noteikušas izņēmumu. Makšķernieku un tūristu pārvietošanos pa ledu nodrošinātu pakalpojumu sniedzējs, kurš ieguvis publisko ūdeņu nomas tiesības un pakalpojumu sniegšanai izmanto videi draudzīgus transportlīdzekļus, kas reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā. |
| No vairākiem zemju īpašniekiem saņemti jautājumi par bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanas problemātiku un aicinājums izstrādāt individuālus apsaimniekošanas plānus zālājiem dabas lieguma teritorijās. | Plānā ir sniegti ieteikumi bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošanai, un ietverts pasākums, kura īstenošanas rezultātā varētu tikt risināta nopļautās zāles turpmākā izmantošana. Zemju īpašniekiem, kas vēlas izstrādāt individuālus zālāju apsaimniekošanas plānus, aicinājums sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldi. |
| Saņemti priekšlikumi paredzēt darbības egļu astoņzobu mizgrauža apkarošanai arī teritorijās, kurās nav atļauta nekāda saimnieciskā darbība. | Pamatojoties uz zinātniskiem pētījumiem lielākais egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās risks ir monodominantās egļu audzēs. Plānā ir rosināta šādu audžu izciršana kopā ar hidroloģiskā režīma atjaunošanu Pededzes salā, kur dabas lieguma ietvaros šīs audzes ir lielākajās platībās. Savukārt MK noteikumos rosināts veikt izmaiņas, paredzot, ka pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, kas izsniegts pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas, ir pieļaujams nocirst un izvākt no mežaudzes daļu meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojāto, vēja gāzto un lauzto egļu, kuru caurmērs pārsniedz 70 cm, atstājot ne mazāk kā 10 šādus kokus uz 1 ha. |
| Saņemti priekšlikumi, komentāri un iebildumi par dažādiem ar meliorācijas sistēmu uzturēšanu, likvidēšanu vai atjaunošanu saistītiem jautājumiem. | Plānā ir izvērtētas un noteiktas meliorācijas sistēmas, ko nepieciešams uzturēt un atjaunot, kā arī norādītas meliorācijas sistēmas, kurām uzturēšana nebūtu nepieciešama no dabas aizsardzības viedokļa. Ja zemes īpašnieks izvēlētos kādu no meliorācijas sistēmām likvidēt, lai veicinātu dabas aizsardzību, Plānā sniegts skaidrojums, ka jebkura meliorācijas būvju izveide vai meliorācijas sistēmu likvidācija īstenojama saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu būvniecības jomā, kā arī projekti saskaņojami ar pašvaldību, kuras teritorijā plānota meliorācijas būvju izveide vai meliorācijas sistēmu likvidācija. Hidroloģiskā režīma regulēšanas pasākumu īstenošana ir pieļaujama tikai tad, ja tā neietekmē saimnieciskos mežus ārpus dabas lieguma teritorijas un pirms tam veikta attiecīga izpēte un modelēšana, kas to pamato. |
| Priekšlikums Lubānas ezerā ielaist amūrus lielā daudzumā, kas atrisinātu problēmas ar Lubāna ezera aizaugšanu un pārpurvošanos. | Priekšlikums netiek atbalstīts un ietverts Plānā, jo tas neatbilst mūsdienu zinātniski pierādītām atziņām, jo faktiski šādā veidā tiktu izplatīta svešzemju suga (dažās no ES valstīm šī suga atzīta pat par invazīvu). Amūri neizēd visu sugu augus, to ietekmē var izmainīties ūdens kvalitāte un vietējo zivju sugu populācijas. |
| Dažādi priekšlikumi par nepieciešamajiem infrastruktūras un atpūtas objektu uzlabojumiem. | Lielākā daļa priekšlikumi ņemti vērā, izvērtēti un ietverti Plānā kā nepieciešami. Piemēram, velomaršruti, atpūtas vietas, skatu torņi, informatīvie stendi, apmetnes, laivu ielaišanas vietas u.c., izņemot atsevišķu jaunu tūrisma infrastruktūras objektu izveidi purvu platībās. |
| Saņemti komentāri, iebildumi un priekšlikumi par invazīvo sugu apkarošanu, it sevišķi par Sosnovska latvāņa apkarošanu (Plāna sākotnējā redakcija pieļāva miglošanu aizsargjoslās tiešā ūdens tuvumā), kā arī bažas pauda bišu audzētāji, jo herbicīdu lietošana varētu ietekmēt bioloģisko biškopību. | Plānā precizēts apsaimniekošanas pasākums, attiecībā uz invazīvo sugu ierobežošanu piedāvājot dažādas metodes, tai skaitā precizējot, ka ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus nav pieļaujams lietot ūdensobjektu aizsargjoslās. Attiecībā uz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu drošumu Plāns papildināts ar skaidrojumu no Augu aizsardzības dienesta, kliedējot bažas. |
Pārvalde vērš uzmanību, ka saņemtie iesniegumi un izskanējusī informācija sabiedrisko sanāksmju laikā ir bijusi noderīga, lai mēģinātu rast kompromisus starp dabas aizsardzību un sociālekonomiskajām interesēm, kā arī labāk pamatotu nepieciešamos grozījumus teritorijas robežās un zonējumā, kas kalpotu par pamatu normatīvo aktu pārskatīšanai.
Plāna apstiprināšana nenozīmē izmaiņas normatīvajā regulējumā. Tiklīdz tiks virzīti grozījumi dabas lieguma MK noteikumos, gan pašvaldības, gan zemes īpašnieki tiks informēti likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 13. pantā noteiktajā kārtībā.
Sīkāk ar Plānu un visiem saņemtajiem priekšlikumiem var iepazīties šeit.
Informāciju sagatavoja Dabas aizsardzības pārvalde
Dabas aizsardzības plāna izstrāde tiek veikta Dabas skaitīšanas jeb ES Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” Nr. 5.4.2.1/16/I/001 ietvaros.
Plānu 2023. – 2035. gada periodam Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā izstrādā SIA “Enviroprojekts” (Mazā Nometņu iela 31, Rīga, LV-1002, tālrunis 25641455, www.enviro.lv).
